Pusnakts saule
1.Stāsti
Renezme jau bija pieaugusi un kā jau manas meitas mātei bija jāuztraucas ar ko satiekas mana meita. Protams tas bija Džeikobs kurš pie Renezmes nebija rādījies krietnu laiku. Renezmei protams bija citas nodarbes, bet varēja redzēt ka viņa grib Džeikobu.
Edvards (pēdējā laikā) bija aizņemts ar medīšanu un kamēr viņš to darīja es savai meitai paskaidroju par vampīriem visu ko viņa gribēja zināt, kā arī viņa bija terminators uzdodot jautājumus par manu cilvēka dzīvi un jauno dzīvi.
Meita uzzināja ko es īsti jutu pret Edwardu agrāk un ko jūtu tagad. Liekas ka nekas nav mainījies, bet bija gan. Galvenais kas bija noticis ir tas ka man piedzima meitiņa un protams bija arī tas ka es tagad biju vampīrs. Liekas ka nekas traks nav bet patiesībā ir gan, jo tu nevari ēst neko tādu kā cilvēks. Jādzer tikai zvēru asinis. Es patiesībā biju pārsteigta ka man nemaz negribējās cilvēku asinis...
Pēc trim nedēļām atgriezās Edvards ar prieka pilnu seju un sarkanām acīm. Es biju laimīga kad viņš atgriezās, jo jau sāka likties ka viņš mani pametis likteņa varā, tomēe tā nebija. Es Edvardam jautāju vai nākamo reizi kad dosies medīt lai paņem Renezmi līdzi, bet viņš to kategoriski noliedza. Viņš ir un paliek tas pats Edvards kuru es mīlēju kad biju cilvēks un mīlu arī tagad...
